Dictionnaire Japhug-chinois-français
嘉绒 - 汉 - 法词典
Version 1.1
Guillaume Jacques
向柏霖
3 août 2016
INTRODUCTION
Pour Archimède
Jacques, Guillaume 2015-2016. Dictionnaire Japhug-Chinois-Français, version 1.1 嘉绒 - 汉
- 法词典, Paris : Projet HimalCo.
http://himalco.huma-num.fr/
INTRODUCTION
前言
这部《嘉绒 - 汉 - 法词典》是茶堡嘉绒语的首部词典,收录7151 个词条。茶堡话分布在马尔
康县龙尔甲、沙尔宗、大藏三个乡。虽然按照当地人 “ 茶堡 ” (
tɕɤpʰɯ)这一地名不包括龙尔
甲乡,但是由于龙尔甲乡的方言与沙尔宗乡和大藏乡区别不大,交流对话没有任何障碍,所以
仍然用 “ 茶堡话 ” 作为三个乡的共同语言的统称。
本部词典的编辑工作是笔者的语言描写计划的其中一个项目,此外笔者还对茶堡话的语法进
行了深入的研究(参考向柏霖
2008
以及
Jacques 2012
,
2013a
,
2014b
,
to appear(c)
,
2015b
;
to appear(a)
等)并收集了近 80 个小时的长篇故事,这些故事的国际音标转写以及语音文件已
经发表在 PANGLOSS 语料库的网站上(
Michailovsky et al. 2014
)。笔者在语法研究中借鉴了
前辈学者林向荣(
1993
)、孙天心(
2000
;
2004
;
2006
;
2014
等)、林幼菁和罗尔武(
2003
)
等的研究成果,并从他们的著作和论文中得到了很多启发。
本词典以龙尔甲乡干木鸟村(
kɤmɲɯ)的口音为标准,是笔者与陈珍和柏尔青两位老师自
2002 年以来至今长期合作的共同研究成果。
词条的一大部分(特别是动词和状貌词的词条)都包含有代表性的例句,很多这些例句是从
对话和传统故事中选出来的,并附有语音文件。
每一项词条包含法语和汉语的定义,并注明词类,茶堡话的词类包括下列 14 种:
• adv 副词
• clf 量词
• idph 状貌词
• intj 感叹词
• n 名词
• np 被领属名词
• postp 介词
• pro 人称代词
• vi 不及物动词
• vinh 不及物动词(无人主语)
• vi-t 半及物动词
• vs 静态动词
• vt 及物动词
• pc(x,y) 复合谓语
INTRODUCTION
复合谓语是由两个单词组成的,其中第一个单词 x 可以是名词或者动词,第二个单词
y必须是动词。缩写符号pc后面的两个符号分别表示第一和第二成分的词类,例如
tɯ-ʑi,loʁpc(np,vs) “ 感到恶心 ” 表明,第一个成分
tɯ-ʑi是被领属名词,而第二成分
loʁ是静态动词。
附在 idph 后的数字表示状貌词形态模式(根据
Jacques 2013b
的分类)。
在动词的词条中 dir 标注动词所搭配的趋向前缀(参考
Jacques 2014a
, 267-9), 下划线
字符 _ 表示该动词可以和任意趋向连用(用于移位或具体动作动词)。不规则动词(如
ɕe“
去 ” 或
ɣɤʑu“ 有 ” )的词条中附有所有无法预测的形式(特别是词干交替,第二人称 / 泛称
等形式)。
以下缩写词表示茶堡话动词的派生形态:
• acaus 反使动
• apass 反被动态
• appl 施用态
• autoben 为己态
• caus 使动态
• comp 复合动词
• deexp 感受者泛化
• deidph 动词化状貌词
• denom 动词化名词
• facil 便利态
• incorp 名词并入
• n.orient 无定方向
• pass 被动态
• recip 互动态
• refl 反身态
• trop 意动态
• vert 回归
本词典得到了许多同行业者的修改意见和建议,笔者特别感谢龚勋、韩哲夫、彭国珍、马振
国、米可、沙加尔、帅彦辰和章舒娅对初稿的仔细审阅。
INTRODUCTION
Introduction
Ce dictionnaire décrit le lexique de la langue japhug (
kɯrɯ skɤt), parlée dans la région de
Japhug (茶堡,
tɕɤpʰɯ) au district de Mbarkhams (马尔康县), préfecture de Rngaba (阿坝州) au
Sichuan en Chine, dans les cantons de Gdongbrgyad (龙尔甲乡,
ʁdɯrɟɤt), Gsarrdzong (沙尔宗
乡,
sarndzu) de Datshang (大藏乡,
tatshi).
Seul le dialecte de Kamnyu (干木鸟村,
kɤmɲɯ) est représenté dans ce dictionnaire. Cette
langue a déjà fait l’objet d’une courte description grammaticale (
Jacques 2008
) ainsi que d’un
recueil d’histoires traditionnelles (
Jacques & Chen 2010
). Un corpus de texte plus important
est en cours de publication sur l’archive Pangloss (
Michailovsky et al. 2014
). Ces recherches ont
bénéficié des travaux précédents sur d’autres langues gyalrong, en particulier la grammaire de
Lín
(
1993
) et les articles de Jackson Sun et de Shidanluo (
Sun 2000
;
Sun & Shidanluo 2004
;
Sun 2006
,
2014
etc), ainsi que du travail de Lin Youjing et Norbu sur le dialecte de Datshang
(
Lín & Luóěrwǔ 2003
).
Ce dictionnaire est basé sur les matériaux recueillis à Mbarkhams par l’auteur auprès de
Tshendzin (Chenzhen 陈珍) et Dpalcan (Baierqing 柏尔青) depuis juillet 2002. Une grande partie
des mots, en particulier les verbes et les idéophones, sont illustrés par des exemples enregistrés
représentatifs, dont certains proviennent de conversations ou d’histoires traditionnelles.
Chaque entrée du dictionnaire contient une définition en français et en chinois ainsi que la
partie du discours du mot, parmi les suivantes :
• adv adverbe
• clf classificateur
• idph idéophone
• intj interjection
• n nom
• np nom inaliénablement possédé
• postp postposition
• pro pronom
• vi verbe intransitif
• vinh verbe intransitif sans sujet humain
• vi-t verbe semi-transitif
• vs verbe statif
• vt verbe transitif
INTRODUCTION
Les parties du discours des premiers et deuxièmes éléments des prédicats complexes sont
respectivement
xet
y. Par exemple
loʁ,tɯ-ʑipc(vs,np) ‘avoir la nausée’ signifie que l’élément
loʁest morphologiquement un verbe statif, et
tɯ-ʑiun nom possédé.
Le numéro qui suit idph correspond au patron idéophonique (selon la classification décrite
dans
Jacques 2013b
).
Les verbes contiennent après dir le ou les préfixes directionnels utilisés pour former les
tiroirs verbaux (décrits dans
Jacques 2014a
, 267-9). Le symbole _ est utilisé pour les verbes de
mouvement, de manipulation ou d’action concrète compatibles avec les sept séries de préfixes.
Pour les verbes irréguliers (tels que
ɕe‘aller’ ou
ɣɤʑu‘exister’), les formes non-prévisibles (thème
du passé, seconde personne ou générique) sont toutes indiquées.
Les dérivations verbales sont indiquées par les abréviations suivantes (voir
Jacques 2012
,
2013a
,
2014b
,
to appear(c)
,
2015b
;
to appear(a)
) :
• acaus anticausatif
• apass antipassif
• appl applicatif
• autoben autobénéfactif-spontané
• caus causatif
• comp composé
• deexp dé-expérienceur
• deidph déidéophonique
• denom dénominal
• facil facilitatif
• incorp incorporation
• n.orient action non-orientée
• pass passif
• recip réciproque
• refl réfléchi
• trop tropatif
• vert vertitif
INTRODUCTION
Ce dictionnaire a bénéficié des corrections de nombreux collègues et étudiants, en particulier
Giorgio Arcodia, Gong Xun, Peng Guozhen, Zev Handel, Alexis Michaud, Laurent Sagart, Shuai
Yanchen et Zhang Shuya. Je remercie également Rémy Bonnet, Céline Buret, Séverine Guillaume
et Thomas Pellard pour leur aide avec les scripts de conversions du format MDF vers L
ATEX.
Ce travail a été financé par le projet ANR HimalCo (ANR-12-CORP-0006) et est en relation
avec le projet de recherche LR-4.11 ‘‘Automatic Paradigm Generation and Language
Descrip-tion’’ du Labex EFL (fondé par l’ANR/CGI).
INTRODUCTION
Ordre alphabétique 字母顺序
Bibliographie
Jacques, Guillaume. 2008. 嘉絨語研究 Jiāróngyǔ yánjiū (Study on the Rgyalrong language).
Beijing : Minzu chubanshe.
Jacques, Guillaume. 2012. From denominal derivation to incorporation. Lingua 122.11. 1207–
1231.
Jacques, Guillaume. 2013a. Applicative and tropative derivations in Japhug Rgyalrong.
Lin-guistics of the Tibeto-Burman Area 36.2. 1–13.
Jacques, Guillaume. 2013b. Ideophones in Japhug Rgyalrong. Anthropological Linguistics 55.3.
256–287.
Jacques, Guillaume. 2014a. Clause linking in Japhug Rgyalrong. Linguistics of the
Tibeto-Burman Area 37.2. 263–327.
Jacques, Guillaume. 2014b. Denominal affixes as sources of antipassive markers in Japhug
Rgyalrong. Lingua 138. 1–22.
Jacques, Guillaume. to appear(a). Subjects, objects and relativization in Japhug. Journal of
Chinese Linguistics .
Jacques, Guillaume. 2015b. The origin of the causative prefix in Rgyalrong languages and its
implication for proto-Sino-Tibetan reconstruction. Folia Linguistica Historica 36 :165–198.
Jacques, Guillaume. to appear(c). The spontaneous-autobenefactive prefix in Japhug Rgyalrong.
Linguistics of the Tibeto Burman Area .
Jacques, Guillaume & Zhen Chen. 2010. Une version rgyalrong de l’épopée de Gesar. Osaka :
National Museum of Ethnology.
Lín, Xiàngróng. 1993. 嘉戎語研究 Jiāróngyǔ yánjiū (A study on the Rgyalrong language). 成
都:四川民族出版社 Chéngdū : Sìchuān mínzú chūbǎnshè. (林向榮).
Lín, Yòujīng & Luóěrwǔ. 2003. 茶堡嘉戎語大藏話的趨向前綴及動詞詞幹變化 Chábǎo jiāróngyǔ
Dàzànghuà de qūxiàng qiánzhuì jí dòngcí cígàn biànhuà (The directional prefixes and verb stem
alternations in the Datshang dialect of Japhug). 民族語文 Mínzú yǔwén 4. 19–29.
BIBLIOGRAPHIE
BIBLIOGRAPHIE
Michailovsky, Boyd, Martine Mazaudon, Alexis Michaud, Séverine Guillaume, Alexandre
Fran-çois & Evangelia Adamou. 2014. Documenting and researching endangered languages : the
Pangloss Collection. Language Documentation and Conservation 8. 119–135.
Sun, Jackson T.-S. 2000. Parallelisms in the Verb Morphology of Sidaba rGyalrong and Lavrung
in rGyalrongic. Language and Linguistics 1.1. 161–190.
Sun, Jackson T.-S. 2006. 嘉戎語動詞的派生形態 Jiāróngyǔ dòngcí de pàishēng xíngtài
(Deriva-tional morphology in the Rgyalrong verb). Minzu yuwen 民族語文 4.3. 3–14.
Sun, Jackson T.-S. 2014. Sino-Tibetan : Rgyalrong. In Rochelle Lieber & Pavol Štekauer (eds.),
The Oxford Handbook of Derivational Morphology, 630–650. Oxford : Oxford University Press.
Sun, Jackson T.-S. & Shidanluo. 2004. 草登嘉戎語的狀貌詞 Cǎodēng Jiāróngyǔ de zhuàngmàocí
(The ideophones in Tshobdun Rgyalrong). Mínzú yǔwén 民族語文 5. 1–11.
aboʁboʁ
aci
-
a
-aboʁboʁ
vs. dir :
kɤ-se blottir
en-semble. 集 中 在 一 起 ; 缩 成 一 团. ¶
khɤzɤpɯ ra nɯ-mu ɯ-ɕki ko-k-ɤboʁboʁ-nɯ-ci ma ɲɯ-nɤndʐo-nɯ
因为冷,狗崽子
们集拢在妈妈身边 【参考】
nɤboʁboʁ【参考】
boʁabrɤlbrɤl /
abrabrɤl
vs. espacé,
clairsemé. 稀疏不密(树).
■
sɤbrabrɤlvt. dir :
nɯ-rendre espacé. 使
稀疏
. ¶
tɯ-rɣi kɤ-lɤt tɕe, ɲɯ́-wɣ-sɤbrabrɤlra
播种的时候,要播得稀疏一点
¶
laχtɕ-ha kɤ-ta tɕe, ɲɯ́-wɣ-sɤbrabrɤl ra ma nɯ
maʁ nɤ andɯndo
放东西的时候,要放开
一点,不然就会粘在一起
aβdɤβde
vi. dir :
thɯ-être retardé, être
reporté à plus tard. 拖延. ¶
kɤ-nɤma nɯ thɯ-aβdɤβde pɯ-ra工作拖延了 【参考】
βde
■
sɤβdɤβdevt.
CAUSdir :
thɯ-retarder.
拖延
. ¶
kɤ-nɤma thɯ-sɤβdɤβde-t-a我拖
延了工作
¶
ɯ-ma chɤ-sɤβdɤβde他的工作
拖延了时间
¶
smɤn kɤ-ndza nɯma-thɯ-tɯ-sɤβdɤβde kɯ ɯ-khrɤt ʑo tɤ-ndze ɲɯ-ra ma nɯ mɤɕtʂa mɤ-phɤn
你要按规定的
时间和数量吃药,不然就没有效果。
aβdoʁβdi
vs. aller bien. 平安;健康.
¶
iʑora ɕɤxɕo ku-oβdoʁβdi-j我们这段时
间都日子过得很平安 【参考】
βdi【参
考】
ɣɤβdiaβdoʁdi
【参考】
ɣɤβdiaβraʁ
【参考】
βraʁaβrdaβrdoŋ
vs. dir :
thɯ-vigoureux,
robuste. 粗 壮. ¶
iɕqha tɯrme nɯ kɯ-ɤβrdaβrdoŋ ci ɲɯ-ŋu这个人很粗壮 【同
义词】
jpumqa.
aβʁum
【参考】
βʁumaβzdoʁβzdɯ
【参考】
βzdɯaβzu
vi.
PASSÊ
dir :
tɤ-;
nɯ-devenir.
变成
. ¶
yangyuɲo-k-ɤβzu-ci土豆长大了
¶
tɤɕi kɤ-tɣa to-k-ɤβzu-ci青稞可以收割了
Ë
dir :
thɯ-grandir. 长成,成熟. ¶
kɯki tɤ-pɤtso ʁʑɯnɯ chɤ-k-ɤβzu-ci这个孩子
已经长成青年了
¶
yangyu chɤ-k-ɤβzu-ci土豆成熟了 【参考】
βzu1aβzɯrχsɯm
vs. triangulaire. 三角
形
. 【借词】 bzur.gsum
aβʑɯrdu
vs. dir :
tɤ-carré. 四方形. ¶
aβzɯrdu, ɲɯ-ɤβʑɯrdu
是四方形的
¶
kɯ-ki rdɤstaʁ kɯ-ki kɯ-ɤβʑɯrdu ci ɲɯ-ŋu
这块
石头是方形的 【借词】
bʑi.rdo
acɤrlu
vi. dir :
tɤ-être mélangé. 混合. ¶
ɲɯ-ɤcɤrlu, to-k-ɤcɤrlu-ci
混在一起了
¶
kitɤjmɤɣ ki ɲɯ-ɤcɤrlu
这些蘑菇混在一起
¶
kɯrɯ kupa tɯrme ra acɤrlu-j ʑo ɕti
我们
藏族跟汉族混合在一起
■
sɤcɤrlumélanger. 把 …… 混在一起. ¶
kɯrɯ skɤt cho kupa skɤt tu-sɤcɤrle-a ʑo tɕe tu-ti-a ɕti
我把藏语和汉语混在一起说
【同义词】
atʂoʁloʁ.
achala
vi. capable. 能干. ¶
aʑo achala-a tɕe, aj tu-spe-a jɤɣ我很能干,我会做
■
achɤle¶
ɯʑo achɤle, nɤʑo tɯ-achɤle他
很能干,你很能干
¶
aʑo achɤle-a tɕe, ajtu-spe-a jɤɣ
我很能干,我会做
achale
【参考】
achalaachɤt
vs. dir :
tɤ-être séparé par. 相差;
相 隔
. ¶
tɕiʑo tɕi-pɤrthɤβ kɯmŋu-pɤrmeachɤt
¶
tɕiʑo kɯmŋu-pɤrme achɤt-tɕi我
们之间相差五岁
¶
jiʑo ji-kha pɤrthɤβ nɯtɯ-sŋi tʂu jamar achɤt
我们之间相隔一天
的路
achɯcha
vs. qui a du talent. 有才能.
¶
to-k-ɤchɯcha-ci他变得有才能了
tɤ-achɯrʁu
vs. dir :
thɯ-;
tɤ-être froissé.
皱着
. ¶
nɤ-ŋga to-k-ɤchɯrʁu-ci你的衣服
皱了
■
sɤchɯrʁuvt. dir :
tɤ-froisser. 皱起. ¶
ɯ-rŋa to-sɤchɯrʁu
他皱了眉毛(脸)
aci
vi. dir :
nɯ-être mouillé. 湿. ¶
acilaj
aɕpɯɕpa
ɲo-k-ɤci-ci
被雨淋湿了
■
sɤcivt.
CAUSdir :
nɯ-mouiller. 弄湿.
¶
ɯ-ŋga ɲɤ-sɤci他 把 衣 服 弄 湿 了
¶
tɯ-kɤrme mɤ-kɯ-sɤci
浴帽
acilaj
vi. dir :
nɯ-être humide. 湿漉
漉
. ¶
kɯki kɤ-ɕkho ɲɯ-ra ma ɲɯ-ɤcilaj这
个东西很湿,要晒一下
¶
kɯki tɯ-ŋga kiɲɯ-ɤcilaj tɕe, chɯ́-wɣ-ɕkho ɲɯ-ntshi
这件
衣服很湿,只好晒一下
¶
a-βri acilaj我身
上很湿
¶
a-jaʁ ɲɯ-ɤcilaj我的手很湿
acu
【参考】
cuacɯfkri
vs. être sale, humide et en
désordre. 又脏又湿又乱.
aɕɤl
vi. dir :
nɯ-souffrir de la
cata-racte. 患有白内障【白眼病】. ¶
ɯ-mɲaʁ ɲo-k-ɤɕɤl-ci他 得 了 白 内 障
¶
ɲo-k-ɤɕɤl-ci tɕe mɯ́j-mtɤm得 了 白 内 障 , 他 看 不
见了
tɯ-mɲaʁrdu nɯ-kɯ-wɣrum nɯ mɤ-nɯ-kɯ-mto nɯ kɯ-ɤɕɤl rmi眼珠变白,
看不见。
aɕɤrɣi
vs. être rapide. 快,迅速. ¶
ɯ-rju ɲɯ-ɤɕɤrɣi他话说得快
¶
ɯ-mɢlaɲɯ-ɤɕɤrɣi
他步子走得快
■
sɤɕɤrɣivt. dir :
tɤ-faire rapidement. 做
得快
. ¶
ɯʑo kɯ tɯ-rju kɤ-ti ɲɯ-sɤɕɤrɣi他
说话说得快
aɕɣa
vi. être du même âge. 同年. ¶
tɕiʑo kɯ-ɤɕɣa ŋu-tɕi我们俩同岁
¶
ɲɯ-tɯ-ɤɕɣa-ndʑi
你们俩同岁
¶
nɤj nɤ-mu cho aʑo niaɕɣa-tɕi
我跟你母亲同岁 【参考】
tɯ-ɕɣaaɕi
1intj. interjection qui exprime que
l’on revient sur ce que l’on vient de dire.
对刚才说的话表示反悔
. ¶
aɕi, nɯma-tɤ-tɯ-ste
算了,你不要那么做
¶
aɕima-jɤ-tɯ-ɕe tɕe, kɤ-nɯ-rɤʑi !
算了,不要走了,
留在这里吧
¶
aɕi, a-mɤ-tɤ-tɯ-qhe je(我
收回刚才说的话),你不要放在心上
aɕi
2vs. être mélangé dans. 掺在一起;
和在一起
. ¶
ki smɤn ki ɯ-ŋgɯ pɤjmu aɕitɕe aɣɯsmɤn
贝母是这种药的其中一个成
分,这样药才有效 【同义词】
acu.
■
sɤɕivt.
CAUSdir :
pɯ-ajouter dans. 加
进
. 【同义词】
cu.
aɕkala
vs.
DENOMdir :
tɤ-être
boi-teux. 跛脚. ¶
ɯʑo ɲɯ-ɤɕkala他跛脚
¶
nɯɕɯŋgɯ mɯ-pɯ-aɕkala ri, tham tɕa
to-k-ɤɕkala-ci
他以前不跛脚,现在就跛脚了
【同义词】
aʑɤwu. 【参考】
ɕkalaaɕoʁri
vi. dir :
tɤ-aller et venir. 来回走
动穿梭
.
aɕoχɕi
vi. inspirer et expirer. 吸气和呼
气
.
■
sɤɕoχɕivt. dir :
tɤ-inspirer et expirer.
吸气和呼气
. ¶
ɯ-sŋɯro tɤ-sɤɕoχɕi他吸
了气又呼了气
¶
ɯ-sŋɯro ɲɯ-ɤsɯ-sɤɕoχɕi他在呼吸
aɕpala
vi. ayant des mouvement
alertes. 动 作 灵 活 ( 小 伙 子 ). ¶
kɯ-ɤɕpala ci ɲɯ-ŋu他动作很灵活
¶
jiɕqhatɯrme nɯ mɤ-kɯ-ɤɕpala ci rʁoʁrʁoʁ ɲɯ-ɕti
那个人动作不灵活 【同义词】
aphala.
aɕprɯm
vi. dir :
kɤ-être mal
raccom-modé (habits, chaussure). 补得不平整,
皱着的,不舒展(衣服、鞋子)
. ¶
ko-k-ɤɕprɯm-ci
补得不好
¶
ɯ-ɕphɤtmɯ-ko-ɣɤβdi tɕe, ɲɯ-ɤɕprɯm
补丁没有补好,
所以不平整
¶
kɤ-ɣɤβdi mɯ́j-khɯ tɕe,aɕ-prɯm
(衣服)没有能修补,所以不平
整
■
aɕprɯmtsɯvi. dir :
kɤ-être mal
rac-commodé (habits, chaussure). 补 得 不
好 ; 皱 着 的 ( 衣 服 、 鞋 子 )
. ¶
ko-k-ɤɕprɯmtsɯ-ci
补得不好
¶
tɤ-ɕphɤtmɯ-ko-βdi tɕe ɲɯ-ɤɕprɯmtsɯ
补 丁 没 有 补
好,所以不平整
¶
pɤjkhu mɯ́j-mna tɕeɲɯ-ɤɕprɯmtsɯ
(伤口)还没好,没有
愈合
■
sɤɕprɯmvt. dir :
kɤ-coudre à l’à peu
près. 将就缝. ¶
ɯ-ŋga ka-sɤɕprɯm他把
衣服将就缝了一下
aɕprɯmtsɯ
【参考】
aɕprɯmaɕpɯɕpa
vs. dir :
nɯ-;
kɤ-être plat.
瘪 , 扁
. ¶
ɲo-k-ɤɕpɯɕpa-ci, kɤ-aɕpɯɕpaaɕqhe
afsoʁŋgi
已经压扁了
¶
ɯ-xtu ɲɤ-k-ɤɕpɯɕpa-ci他
肚子扁了
■
sɤɕpɯɕpavt.
CAUSdir :
nɯ-aplatir. 弄
扁
. ¶
nɯ-sɤɕpɯɕpa-t-a我把它弄扁了
aɕqhe
vi. dir :
tɤ-tousser. 咳嗽. ¶
ɲɯ-tɯ-ɤɕqhe, ɯʑo ɲɯ-ɤɕqhe
你咳嗽,他咳嗽
¶
to-k-ɤɕqhe-ci他咳嗽了
¶
aʑoku-oɕqhe-a
我正在咳嗽
¶
aʑo sɲikuku ʑo tu-oɕqhe-aŋu
我天天咳嗽
¶
ɯ-ɲɯ-tɯ-ɤɕqhe ?你咳
嗽吗?
¶
a-mɤ-tu-sɤ-ɕqhɯ-ɕqhe, smɤn citɤ-ndza-t-a
为了不咳嗽,我吃了药 【参
考】
tɤ-ɕqhe■
sɤɕqhevt.
CAUSfaire tousser. 令人咳
嗽
. ¶
aʑo a-rtshɤz ɯ-ŋgɯ thɯ-ari tɕetɤ́-wɣ-sɤɕqhe-a
(茶)进到肺里了,让我咳
了起来
¶
tɤ-khɯ ɯ-di pjɯ-tɯ-mtshɤm tɕe,tú-wɣ-sɤɕqhe-a ŋu
我一闻到烟味就会咳
嗽
aɕqhlu
vs. concave. 凹. ¶
pjɤ-k-ɤɕqhlu-ci凹进去了 【同义词】
aχchowolu. 【同
义词】
aʁloʁlu. 【同义词】
aqhowolu.
【同义词】
asqhlu. 【同义词】
arɴɢlɯm.
aɕquwa
vs.
DENOMdir :
tɤ-être
aveugle. 瞎. ¶
ɯ-mɲaʁ ntsi aɕquwa (ɯ-mɲaʁ ntsi mɤ-pe)他一只眼睛瞎了 【参
考】
ɕquwaaɕtɯɕte
【参考】
ɕteadaʁlu
vs. dir :
thɯ-avec du noir et du
blanc (mélangés). 黑色和白色混在一起.
¶
chɤ-k-ɤdaʁlu-ciadrɤt
vs. dir :
pɯ-en désordre. 凌乱. ¶
a-mɤ-pɯ-ɤdrɤt tɕe tɤ-rɤwum(东西)不要
这么乱,收拾一下 【同义词】
aphɤlɤjɤt.
■
sɤdrɤtvt. dir :
thɯ-;
lɤ-mettre le
désordre. 乱放. ¶
tɤ-fkɯm ɯ-ŋgɯ a-pɯ-ɤrku ma ma-lɤ-tɯ-sɤdrɤt东西在袋子里放
着,不要拿出来到处乱放 【参考】
nɤqa-drɤtadʑɯgli
vi. dir :
nɯ-craquer les uns
les autres (os). (骨头)互相摩擦发出声
音
. ¶
a-mke ɯ-ɕɤrɯ ɲɯ-ɤndʑɯgli ɲɯ-ŋutɕe glinɤgli ʑo ɲɯ-ti
我脖子的骨头互相摩
擦发出咯咯声 【参考】
glinɤgliafɕɤra
vs. dir :
nɯ-être connu
publi-quement. 公开,传开. ¶
ki tɯ-tɕha ki ɲɤ-k-ɤfɕɤra这个消息已经传开了
¶
mɤ-kɯ-ɤfɕɤra nɯ ɕɯ tso ?
如果不公开的话,谁
会知道? 【参考】
sɤfɕɤraafɕɤt
【参考】
fɕɤt1afɕu
vi. Ê dir :
nɯ-se refroidir (objet). 冷
却(东西)
. ¶
tʂha nɯ-afɕu kóʁmɯzkú-wɣ-tshi ra
茶要凉一点喝
¶
ki ɲɯ-sɤɕketɕe, a-nɯ-ɤfɕu ɲɯ-ntshi
很烫,要先冷却
一下
¶
ki kɤ-tshi ɲɯ-jɤɣ ma ɲɤ-k-ɤfɕu-ci这个已经凉了,可以喝
¶
mɯ-ɲɤ-sɤɕke,ɲo-k-ɤfɕu-ci
已 经 不 烫 了 , 冷 却 了
¶
a-nɯ-ɤfɕu ku-nɤjam-a
我在等它冷却一下
¶
nɯkɤcu jiɕqha tɤ-ala pɯ-ŋu ri, tham
ɲɤ-k-ɤfɕu-ci
刚才那个在沸腾,现在冷了
Ë
dir :
tɤ-se reposer. 休息,放松,轻松. ¶
a-tɤɣɲat tɤ-afɕu
我轻松了(休息好了)
¶
tɤ-afɕu-a我轻松了(休息好了)
¶
nɯkɯnɤ ʑo ɯ-ro mɯ-pjɤ-k-ɤfɕu-ci
这样他都
不解恨
■
sɤfɕuvt.
CAUSÊ
dir :
nɯ-faire
refroi-dir. 使冷却. ¶
tʂha nɯ-sɤfɕe让茶冷却一
下
Ë
dir :
tɤ-se reposer. 休息,放松,轻
松
. ¶
nɤ-tɤɣɲat tɤ-sɤfɕe你放松一下
¶
nɤ-mgɯr ci tɤ-sɤfɕe
你把背部放松一下(靠
一下)
■
ʑɣɤsɤfɕuvi.
CAUS REFLdir :
tɤ-se
re-poser un peu. 歇一会. ¶
pjɤ-tɯ-ɴqa tɕe, tɤ-ʑɣɤsɤfɕu你累了,休息一下
afkrɤχsɤl
vi. dir :
tɤ-être clair (voir).
清 晰 ; 明 显
. ¶
kɯ-ɲaʁ kɯ-wɣrumɲɯ-ɤfkrɤχsɤl
黑 色 和 红 色 的 区 别 很 分 明
¶
to-k-ɤfkrɤχsɤl-ci变 清 晰 了 【 借 词 】
bkra.gsal
afsoʁŋgi
vs. dir :
tɤ-être clair. 颜色
浅 ; 色 彩 亮 丽 ; 亮 堂
. ¶
afsoʁŋgi很 亮
¶
to-k-ɤfsoʁŋgi-ci变亮了
¶
kɯki ɯ-mdoʁafsuja
aɣɯjaʁ
2/
aɣɯjɯjaʁafsuja
vs. être de même taille. 一样大;
一样长;平等
. ¶
tɕiʑo afsuja-tɕi /tɕi-tɯ-mbro afsuja
我们长得一样高 【参考】
sɤfsuja
afsujɯja
vi. être de même longueur.
长短一致
. 【参考】
sɤfsuja【参考】
af-sɯfsu
afsɯfsu
vs. être égal. 长短一样. ¶
nɤ-ndʑu ni ɲɯ-ɤfsɯfsu-ndʑi你的筷子的长短
一样 【参考】
ɯ-fsu【参考】
afsujɯjaaftɕaka
vs. avoir les ornements et
vê-tements au complet. 服饰齐全. 【参考】
ftɕaka
aɣɤmphɯmphri /
amphɯm-phri
vi. dir :
pɯ-être l’un après l’autre.
一个接着一个
. ¶
kɤ-nɤma dɤn tɕe ɲɯ-ɤmphɯmphri ɕti工作很多,连续不断
¶
kɤtsa ra nɯ-kɯ-mŋɤm pjɤ-dɤn tɕe pjɤ-k-ɤɣɤmphɯmphri-ci他们这一家人过去很
多生病的,一个接着一个
¶
iʑɤɣ ji-ma ra ɲɯ-ɤɣɤmphɯmphri ɕti我们的工作连续
不断,一个接着一个
ci ɯ-qhu ci ʑo kɯ-tunɯ kɤ-ti ŋu
aɣɤŋɯŋoʁ
【参考】
ɣɤŋoʁaɣɤrlɯrlaʁ
【参考】
ɣɤrlaʁaɣɤtɯɣ
【参考】
ɣɤtɯɣaɣɤzdɯzda
【参考】
ɣɤzdaaɣndɯɣnda
vs. devenu ferme après
avoir été piétinée (terre). 踩紧的. ¶
tɯ-ji lo-ɕlu-nɯ ri, ɯ-taʁ to-ŋke-nɯ tɕepjɤ-k-ɤɣndɯɣnda-ci
他们虽然种了地,但是因
为踩在上面把地踩紧了
aɣrɤɣrum
vs. être blanchâtre. 微白的.
【参考】
wɣrumaɣro
vi. dir :
nɯ-;
tɤ-;
pɯ-jouer. 玩. ¶
pɯ-aɣro-tɕi
(过去)我们在玩
¶
a-xtɤɣnɯ cho tɤ-anɯɣro-tɕi
我 跟 哥 哥 玩 了 一
下
¶
lanqiupɯ-asɯ-lɤt-tɕi pɯ-anɯɣro-tɕi(过去)我们打篮球
■
nɤɣrovt.
APPLdir :
nɯ-;
tɤ-;
pɯ-Ê
jouer à. 玩(某种游戏). ¶
lanqiunɯ-nɤɣro-t-a
我 打 了 篮 球
¶
ta-ma tɤ-nɤme lanqiu ma-nɯ-tɯ-nɤɣrɤm你工作啦,不
要打篮球
¶
aki aʑolanqiupɯ-az-nɤɣro-a(过去时)我打篮球
Ë
taquiner. 逗弄.
aɣɯci
vs.
DENOMqui a du jus. 有汁.
【参考】
tɯ-ciaɣɯɕa
vs.
DENOMdir :
thɯ-qui a
beau-coup de chair. 肉多. ¶
ki paʁ ki ɲɯ-ɤɣɯɕa这只猪肉很多
¶
nɤʑo nɤ-tɯ-ɤɣɯɕa nɯ !你长得很胖啊
aɣɯɕɤrɯ
vs.
DENOMqui a la peau sur
les os. 瘦. 【同义词】
nɯɲɤmkhe. 【参
考】
ɕɤrɯaɣɯɕkat
【参考】
ɣɯɕkataɣɯɕnɯɕna
vs.
DENOMqui a le sens
de l’odorat. 有嗅觉. ¶
kɯ-ɤɣɯɕnɯɕna ʁɟa ɕti tɕe, tɤ-di mtshɤm-nɯ他们都有嗅觉,
也会闻到臭味 【参考】
tɯ-ɕnaaɣɯɕnɯɕnaβ
vs.
DENOMêtre
vis-queux. 黏稠,像胶水. 【参考】
tɯ-ɕnaβaɣɯdɯχɯn
vi.
DENOMdir :
tɤ-avoir
une bonne odeur. 香(气味). ¶
jiɕqha tɯsqar nɯ ɲɯ-ɤɣɯdɯχɯn这个糌粑气味
很香
¶
to-k-ɤɣɯdɯχɯn-ci气味比以前香
¶
pingguonɯ kɯ-ɤɣɯdɯχɯn ci ɲɯ-ŋu那
个苹果有香味 【参考】
ɯ-dɯχɯnaɣɯɣli
vs.
DENOMqui produit
beau-coup de purin. 粪很多的. 【参考】
tɯ-ɣliaɣɯɣu
vi. dir :
tɤ-construction :
parti-cipe sujetse préparer. 准备. ¶
ku-oɣɯɣu-a我在准备
¶
ku-oɣɯɣu他在准备
¶
to-k-ɤɣɯɣu-ci
已经准备好了
¶
rpɣo kɯ-ɕeto-k-ɤɣɯɣu-ci
他准备到高山上去
¶
cɤmikɯ-ɕe to-k-ɤɣɯɣu-ci
他准备去河边
¶
aj Chengdukɯ-ɕe tɤ-aɣɯɣu-a我准备去成都
¶
rqaco kɯ-ɕe to-k-ɤɣɯɣu-ci他准备去呷
脚
aɣɯjaʁ
2/
aɣɯjɯjaʁ
vs. Ê toucher
les objets des autres. 乱摸别人的东西
(偷东西)
. ¶
jiɕqha tɯrme kɯ-ɤɣɯjaʁ ciaɣɯjɯjaʁ
1aɣɯndʑɯɣ
des autres. 乱摸别人的东西(偷东西),
做事很快
. ¶
tɤ-pɤtso nɯ kɯ-ɤɣɯjɯjaʁ ci ɲɯ-ŋu那个孩子习惯乱摸别人的东西
¶
ɕɯŋgɯ mɯ́j-fse to-k-ɤɣɯjɯjaʁ-ci跟以前
不一样,现在总是乱碰别人的东西
Ì
ra-pide. 做事很快. ¶
jiɕqha nɯ ɲɯ-ɤɣɯjɯjaʁ这个人做事很快 【参考】
tɯ-jaʁaɣɯjɯjaʁ
1vi. dir :
tɤ-avoir
beau-coup de pattes. 有 很 多 只 脚 ( 蜈 蚣 等
虫 子 )
. ¶
qaprɤftsa ɲɯ-ɤɣɯjɯjaʁ蜈 蚣
有很多只脚
¶
ɴɢoɕna ɤɣɯjɯjaʁɲɯ-ɤɣɯmɯmi, ɯ-mɤlɤjaʁ ɲɯ-dɤn
蜘蛛有很
多脚 【参考】
tɯ-jaʁaɣɯjwaʁ
vi.
DENOMdir :
tɤ-touffu,
ayant beaucoup de feuilles. 叶子茂盛.
¶
jiɕqha si nɯ ɲɯ-ɤɣɯjwaʁ这棵树长出
很 多 叶 子
¶
jiɕqha ɟu nɯ ɲɯ-ɤɣɯjwaʁ这 棵 竹 子 长 出 很 多 叶 子
¶
wosunto-k-ɤɣɯjwaʁ-ci
莴笋跟以前不一样,现在长
出很多叶子
aɣɯli
vs. dir :
tɤ-patient. 有耐性;不
怕失败;不怕吃苦
. ¶
kɤ-rɤβzjoz nɯ,pjɯ-kɯ-ɤɣɯli ʑo ra, nɯ mɤɕtʂa kú-wɣ-spa
mɤ-kɯ-cha
学习要有耐性,不然不是会成功
的
¶
nɤʑo ɲɯ-tɯ-ɤɣɯli tɕe ɲɯ-pe你很有
耐性,这样很好
aɣɯlu
vi.
DENOMqui a beaucoup de
lait. 产奶多的(母牛). ¶
ki nɯŋa kiɲɯ-ɤɣɯlu
这个母牛产很多奶 【参考】
tɤ-luaɣɯlɯtshɤt
vs. à peu près du même
âge. 跟自己年龄差不多的. ¶
ndʑiʑo ɲɯ-tɯ-ɤɣɯlɯtshɤt-ndʑi你 们 俩 年 龄 差 不 多
【参考】
ɯ-lɯtshɤtaɣɯmar
vi.
DENOMqui peut produire
beaucoup de beurre. 可以打出很多酥油.
¶
ki nɯŋa ɯ-lu ɲɯ-ɤɣɯmar这个母牛的
奶可以打出很多酥油 【参考】
ta-maraɣɯmat
vi.
DENOMdir :
thɯ-faire
beaucoup de fruits. 结很多果子. ¶
ping-guo ɲɯ-ɤɣɯmat苹 果 树 结 很 多 果 子
¶
ʑɴɢɯloʁ ɲɯ-ɣɯmat
核 桃 结 很 多 果 子
¶
ɣɯjpa ji-tɕɣom chɤ-k-ɤɣɯmat-ci
今 年 我
们家的花椒结的果子比以前多
aɣɯmdoʁ
vi.
DENOMdir :
tɤ-avoir
la même couleur. 颜 色 相 同. ¶
to-k-ɤɣɯmdoʁ-ci
颜色以前不一样,现在一样
了
¶
tɕiʑo ɣɯ tɕi-ŋga ɲɯ-ɤɣɯmdoʁ我们的
衣服是同一个颜色的 【参考】
ɯ-mdoʁaɣɯmɲaʁ
vs.
DENOMÊ
qui a
beau-coup de trous. 有很多小洞. ¶
nɤki tshaʁwuma ʑo ɲɯ-ɤɣɯmɲaʁ
那个筛子有很多
眼儿
Ë
qui a des yeux. 有眼睛. 【参考】
tɯ-mɲaʁ
aɣɯmphɯmphru
vi. dir :
tɤ-co-hérent, suivi. 连 贯 ( 话 ). ¶
li to-k-ɤ-ɣɯmphɯmphru-ci又 变 得 连 贯 ( 连
续 不 断 ) 了
¶
nɯɕɯŋgɯ ɯ-rjupɯ-aɣɯmphɯmphru ri, tham tɕe mɯ-ɲɤ-cha
他以前讲话比较连贯,现在不行了
■
zɣɯmphɯmphruvt. faire de façon
complète, cohérente. 做得连贯. ¶
χpi kɤ-fɕɤt kɤ-zɣɯmphɯmphru ɲɯ-tɯ-cha你能
够 把 故 事 连 贯 地 讲 出 来 【 参 考 】
ɯ-mphru
aɣɯmtɕhi
vs.
DENOMbavard. 说话很
多
. ¶
ki tɯrme ki kɯ-ɤɣɯmtɕhi ci ŋu这个
人说的话多 【参考】
tɯ-mtɕhiaɣɯmɯmi
vs.
DENOMqui a beaucoup
de pattes. 脚很多. 【参考】
aɣɯjɯjaʁ1【参考】
tɯ-miaɣɯndzɣi
vs.
DENOMqui a des crocs.
有 獠 牙
. ¶
srɯnmɯ ɲɯ-ɤɣɯndzɯndzrɯɲɯ-ɤɣɯndzɯndzɣi
妖精有爪子又有獠牙
【参考】
tɯ-ndzɣiaɣɯndzrɯ
vs.
DENOMqui a
des griffes. 有 爪 子. ¶
srɯnmɯ ɲɯ-ɤɣɯndzɯndzrɯ ɲɯ-ɤɣɯndzɯndzɣi妖精
有爪子又有獠牙 【参考】
tɯ-ndzrɯaɣɯndʑɯɣ
vs.
DENOMdir :
nɯ-Ê
qui
a beaucoup de résine. 树脂多. ¶
tɯrgi ɲɯ-ɤɣɯndʑɯɣ杉树有很多树脂
¶
tɤthoaɣɯntɤβ
aɣɯrŋa
ɲɯ-dɤn kɤ-ti ŋu
Ë
collant. 有粘性. ¶
ɯ-ɕtʂi pjɤ-ɬoʁ tɕe, ɯ-ɯ-ɕtʂi ra ɲɯ-ɤɣɯndʑɯɣʑo
他流汗,一身黏糊糊的 【参考】
tɤ-ndʑɯɣ
aɣɯntɤβ
vs. qui a des bulles,
mous-sant. 泡沫多的. 【参考】
tɤntɤβaɣɯɲchaz
vi. identique. (话、动作
都)一致;整齐
. ¶
ʁmaʁmi ra wuma ʑoɲɯ-ɤɣɯɲchaz-nɯ, nɯsthɯci ʑo kɯ-dɤn nɤ, tɯrme tɯ-rdoʁ kɯ-ŋu ɲɯ-fse
士兵操
练发出整齐,动作一致好像只有一个人
一样
aɣɯŋgɤr
vs.
DENOMqui a beaucoup de
lard. 猪膘多. ¶
ki paʁ ki ɲɯ-ɤɣɯŋgɤr这
只猪膘很多
aɣɯŋgɯŋgɯ
vi.
DENOMdir :
thɯ-être l’un dans l’autre (sac etc). 一层一层
套在一起(袋子)、由很多层组成的
. ¶
cho-k-ɤɣɯŋgɯŋgɯ-ci
本来不是一层一层
套在一起的,现在是了
¶
paʁɕi nɯkɤ-ɣɯŋgɯŋgɯ ʑo kɤ-ndza sna
苹果可以连皮
子一起吃。
¶
tɯ-rju kɯ-ɤmɯtso tɤ-βze,kɯ-ɤɣɯŋgɯŋgɯ nɯ ma-tɤ-tɯ-ti
你 话 讲
得清楚一点,不要好像话中有话
■
zɣɯŋgɯŋgɯvt. dir :
thɯ-;
pɯ-mettre
l’un dans l’autre (sac etc). 连 套 几 层.
¶
tɤ-fkɯm ʁnɯz rku chɯ́-wɣ-zɣɯŋgɯŋgɯ把两个袋子套起来
¶
khɯtsatɯ-rdoʁ ɲɯ́-wɣ-ta, nɯ ɯ-taʁ li ci tɯ-rdoʁ pjɯ́-wɣ-ta pjɯ́-wɣ-zɣɯŋgɯŋgɯ
在那里放
了一个碗,上面又放了另外一个碗,把
两个碗套起来放。
aɣɯŋkɯ
vs.
DENOMqui a la couenne
épaisse. 皮子很厚(猪). ¶
ki paʁ kiɲɯ-ɤɣɯŋkɯ
这只猪的皮子很厚 【参考】
tɤ-ŋkɯ
aɣɯpɤrtsaβ
vi. dir :
tɤ-zélé,
assi-du. 勤快. ¶
iɕqha ta-ma nɯ wuma ɲɯ-ɤɣɯpɤrtsaβ他 工 作 很 勤 快
¶
ki ɯ-ʁɤristaʁ ta-ma wuma ʑo to-k-ɤɣɯpɤrtsaβ-ci
他
工作比以前勤快很多
aɣɯpharɤβ
vi. dir :
tɤ-généreux. 大
方
. ¶
ɕɯŋgɯ staʁ to-k-ɤɣɯpharɤβ-ci他
比以前大方
¶
ɯ-ndzɤtshi cho wumakɯ-ɤɣɯpharɤβ ɲɯ-ŋu
他对吃的东西舍得花
钱
aɣɯpɯpɯ
vs.
DENOMqui a beaucoup
de petits. 生很多崽子. 【参考】
tɤ-pɯaɣɯqe
vs.
DENOMqui produit
beau-coup d’excréments. 屙很多屎. ¶
ki paʁ kiɲɯ-ɤɣɯqe
这头猪产很多肥料 【参考】
tɯ-qe
aɣɯrɟit
vs.
DENOMqui a beaucoup
d’enfants. 生很多孩子. 【参考】
tɤ-rɟitaɣɯrkɯrkɯ
vi. dir :
kɤ-;
tɤ-s’enrou-ler. 盘起来. ¶
qapri ko-k-ɤɣɯrkɯrkɯ-ci蛇盘起来了
¶
tɤ-ri ɲɯ-ɤɣɯrkɯrkɯ线是
盘起来的
■
zɣɯrkɯrkɯvt. dir :
tɤ-enrouler. 卷起
来
. ¶
tɤ-ri tɤ-zɣɯrkɯrkɯ-t-a我把线卷起
来了 【同义词】
rɤlkɯɣ.
aɣɯrmbi
vs.
DENOMqui urine
sou-vent. 经常撒尿. ¶
nɤki tɤ-pɤtso nɯɲɯ-ɤɣɯrmbi
那个小孩子经常撒尿 【参考】
tɯ-rmbi
aɣɯrme
vs.
DENOMdir :
thɯ-poi-lu. 毛多. ¶
cho-k-ɤɣɯrme-ci他长出了很
多毛
¶
ɣzɯ ɯ-rŋa nɯ tɯrme mɤ-fse kɯaɣɯrmɯrme
猴子的脸跟人脸不同的地方
就是长有很多毛 【参考】
tɤ-rmeaɣɯrna
vs.
DENOMqui a des oreilles.
长 有 耳 朵
. ¶
nɤki tɯrme ra kɯ-ɤɣɯrnaʁɟa ɕti tɕe mtshɤm-nɯ
那些人是长了耳
朵的,会听见的 【参考】
tɯ-rnaaɣɯrnɯɕɯr
vi. dir :
nɯ-rougeâtre.
淡红色
. ¶
ki ɯ-mdoʁ ɲɯ-ɤɣɯrnɯɕɯr这
个东西变成淡红色
¶
kɯki ɯ-mdoʁɲɤ-k-ɤɣɯrnɯɕɯr-ci
这个东西的颜色变淡红色
【参考】
ɣɯrniaɣɯrŋa
vs.
DENOMse ressembler. 脸
很像
. ¶
a-pi cho ɯ-ɲɯ-ɤ́ɣɯrŋa-tɕi ?我跟
哥哥像不像? 【参考】
ɣɤrŋa【参考】
aɣɯrŋɯl
aɣɯtɕha
aɣɯrŋɯl
vs.
DENOMqui a beaucoup
d’argent. 有很多银子,很多钱. 【参考】
rŋɯl
aɣɯrpaʁ
vi.
DENOMs’entendre bien.
合得来
. ¶
nɯni ɲɯ-ɤɣɯrpaʁ-ndʑi那两个
人很合得来 【参考】
anɤrpɯrpaʁ【参
考】
tɯ-rpaʁaɣɯrqhu
vs.
DENOMqui a une écorce
épaisse. 树 皮 很 厚 、 很 多. ¶
sɤjku cho mbraj ni aɣɯrqhu-ndʑi白桦树和红桦树
树皮很多 【参考】
tɤ-rqhuaɣɯrtsi
vs.
DENOMdir :
thɯ-qui
pro-duit beaucoup de graisse. 产油多. ¶
ki paʁki ɲɯ-ɤɣɯrtsi
这只猪的油很多 【参考】
tɤ-rtsi
aɣɯrtsɯrtsɤɣ
vs. dir :
tɤ-compo-sé de sections. 一节一节组成的. ¶
jima ɲɯ-ɤɣɯrtsɯrtsɤɣ玉 米 是 一 节 一 节 的
¶
ɟu ɲɯ-ɤɣɯrtsɯrtsɤɣ
竹子是一节一节的
【参考】
arɤrtsɯrtsɤɣ【参考】
tɯ-rtsɤɣaɣɯrtɯrtaʁ
vi.
DENOMdir :
tɤ-avoir
beaucoup de branches. 枝桠多. ¶
kɯki si ɲɯ-ɤɣɯrtɯrtaʁ这棵树有很多枝桠
¶
kɯkihuatongɯ-jɯ ki ɲɯ-ɤɣɯrtɯrtaʁ
这
个话筒的支架有架脚(三脚架)
¶
to-k-ɤɣɯrtɯrtaʁ-ci
枝 桠 比 以 前 多 【 参 考 】
tɤ-rtaʁ
aɣɯrɯru
1vs. que l’on peut faire en
même temps que quelque chose d’autre.
可以顺便进行(不需要专门去)
. ¶
aʑonɯ-anɯri-a tɕe,caitu-χti-a ɲɯ-ɤɣɯrɯru tɕe ɲɯ-tsɯm-a ŋu
我回家的时候,可以顺
便买菜带回家
■
zɣɯrɯruvi. en profiter pour. 顺便进
行
. ¶
kɤ-nɤma ra tú-wɣ-zɣɯrɯru tɕe mbat可以顺道做的事情,不要专门耽误时间
就会更方便
aɣɯrɯru
2vs.
DENOMqui a plusieurs
troncs, et peu de feuilles et de branches.
树干很多,叶子和树枝不多
. ¶
ki si kikɯ-ɤɣɯrɯru ci ɲɯ-ŋu ma ɯ-jwaʁ mɯ́j-dɤn
这
棵树树干很多,树叶不多 【参考】
ɯ-ruaɣɯrɯz
vs.
DENOMhériter (d’un trait).
继承
. ¶
ɯʑo ɯ-skɤt kɯ-sna nɯ, ɯ-waɲɤ-k-ɤɣɯrɯz-ci
他的声音很好听,是继承了
他父亲
¶
aʑo a-wa fse-a maɲɤ-k-ɤɣɯrɯz-a-ci
我像我父亲因为遗传他
¶
nɤʑoɲɤ-k-ɤɣɯrɯz-a-ci tɕe a-tɕhaʁa ɣɤʑu
我遗传
你,我有双眼皮
aɣɯrʑɯrʑɯɣ
vi.
DENOMdir :
tɤ-ri-dé. 皱(脸). ¶
tɕheme ra nɯ-rti nɯɲɯ-ɤɣɯrʑɯrʑɯɣ
女孩们的裙子是皱着的
¶
to-k-ɤɣɯrʑɯrʑɯɣ-ci
变得有皱褶了
¶
nɤkinɯ to-rgɤz ma ɯ-rŋa ra to-ɣɯrʑɯrʑɯɣ
他
已经老了,满脸都是皱纹 【参考】
tɤ-rʑɯɣ
aɣɯsmɤɣ
vs.
DENOMdir :
thɯ-qui a
beaucoup de laine. 毛长得多. ¶
ki qaʑoki ɲɯ-ɤɣɯsmɤɣ
这只羊长了很多毛 【参
考】
smɤɣaɣɯsmɤn
vi.
DENOMdir :
tɤ-avoir un
effet médical. 有药性. ¶
ɕɯŋgɯ staʁnɤɯ-jaʁ to-oɣɯsmɤn
(药)医他的手效果比
以前好 【参考】
smɤnaɣɯsɯm
vi.
DENOMdir :
nɯ-s’en-tendre. 一 条 心 ; 想 得 一 致. ¶
ɲɯ-ɤɣɯsɯm-tɕi我们俩想得一致
¶
ʑara ɲɯ-ɤɣɯsɯm-nɯ他 们 想 得 一 致
¶
jisŋi tɕi-tɯkrɤz ɲɯ-ɣi ma ɲɯ-ɤɣɯsɯm-tɕi今天我
们谈得很融洽
¶
to-k-ɤɣɯsɯm-ndʑi-ci他
们俩变得齐心了 【参考】
tɯ-sɯmaɣɯʂwaŋ
vs. dir :
tɤ-se
corres-pondre. 相称. ¶
nɤ-ŋga cho nɤ-xtsa ra a-pɯ-ɤɣɯmdoʁ tɕe ɲɯ-ɤɣɯʂwaŋ你的衣服
和鞋子如果颜色一样的话就很搭
¶
tɯ-rjunɯ ɯ-qhu ɯ-ʁɤri kɯ-ɤɣɯʂwaŋ tu-kɯ-ti ra
话要说得前后一致
aɣɯtɕha
vi.
DENOMdir :
tɤ-être par
paire. 成双. ¶
ki tɯ-xtsa ki ɲɯ-ɤɣɯtɕha这些鞋子是成双的(码是一样的)
¶
kitɯ-xtsa mɯ-ɲɯ-ɤɣɯtɕha
这些鞋子不是成
双的(码不一样)
¶
kɯki tɯ-xtsa ɯ-χtɯto-k-ɤɣɯtɕha-ci
这些鞋子买了成双的
■
aɣɯtɕhɯtɕha¶
nɯ-laχtɕhakɯ-aɣɯtʂɤm
ajtɯ
ɤɣɯtɕhɯtɕha ʁɟa ɲɯ-ŋu
他 们 的 东 西 全
是成双的 【参考】
tɯ-tɕha1aɣɯtʂɤm
vs.
DENOMdir :
thɯ-qui
pro-duit beaucoup de graisse. 产的油脂多. ¶
ki paʁ ki ɲɯ-ɤɣɯtʂɤm
这只猪的油很多
aɣɯtʂɯn
vi.
DENOMdir :
pɯ-être le
bienfaiteur. 有恩. ¶
jɯfɕɯndʐi wumapjɤ-k-ɤɣɯtʂɯn-ci
他前几天(对别人)有恩
¶
a-taʁ tɯ-aɣɯtʂɯn
你对我有恩 【参考】
tɯ-tʂɯn
【借词】
drin
aɣɯtɯɣ
vs.
DENOM DENOMdir :
tɤ-vé-néneux. 有毒性. ¶
to-k-ɤɣɯtɯɣ-ci毒性比
以 前 大
¶
jiɕqha ɣʑo kɯ kó-wɣ-mtsɯɣ-atɕe, wuma ɲɯ-ɤɣɯtɯɣ
我被蜜蜂叮了,
毒性很大
¶
βɣɤrtshi kɯ kó-wɣ-mtsɯɣ-atɕe ɲɯ-ɤɣɯtɯɣ
我被蚊子叮了,有毒
¶
jɯfɕɯndʐi smɤn mɯ-pɯ-aɣɯtɯɣ, jɤxtshi pa-ɣɤjɯ tɕe ɲɯ-ɤɣɯtɯɣ
前几天农药毒性
不够大,这一次他多加了一些,现在就
有毒性了 【借词】
dug
aɣɯxɕɤt
vs.
DENOMefficace. 效果好. ¶
ki smɤn ki ɲɯ-ɤɣɯxɕɤt
这种药很有效
aɣɯzda
vi.
DENOMdir :
kɤ-être
en-semble. 互相陪伴. ¶
ko-k-ɤɣɯzda-ndʑi-ci他们俩互相陪伴了
aɣɯzɤrŋɤn
vi. manger tout seul. 自
己一个人吃
. ¶
nɯ-tɯ-ɤɣɯzɤrŋɤn你自己
一个人吃了
¶
nɤ-zda mɯ-kɤ-tɯ-nɤjo,nɯ-tɯ-ɤɣɯzɤrŋɤn
你没有等你的伙伴,你自
己一个人吃了 【同义词】
rɯndzɤqhɤjɯ.
aɣɯzrɯɣ
vs.
DENOMqui a beaucoup
de poux. 身上虱子多. 【参考】
zrɯɣaɣɯʑɤzdaŋ
vi.
DENOMdir :
tɤ-envieux. 爱 嫉 妒 别 人. ¶
ki ɯ-ʁɤri mɯ-pɯ-aɣɯʑɤzdaŋ ri tham wumato-k-ɤɣɯʑɤzdaŋ-ci
他以前不妒忌别人,现在
就很妒忌 【借词】
ʑe.sdaŋ
aɣɯʑɯʑat
vs. dir :
tɤ-espiègle,
co-quin. 调皮. ¶
a-ʁi aɣɯʑɯʑat我的弟弟很
调皮
aj
pro. moi. 我. 【参考】
aʑoaja
【参考】
ja1ajɤr
vi. dir :
nɯ-en biais, de travers. 歪,
偏
. ¶
ɲɤ-k-ɤjɤr-ci以前不歪,现在歪了
¶
luyinjinɯ ɲɯ-ɤjɤr录音机放歪了
■
sɤjɤrvt. dir :
nɯ-¶
nɤkɤculuyinjinɯ kɤ-ta ɲɤ-tɯ-sɤjɤr你把录音机放歪了
■
ʑɣɤsɤjɤrvt.
REFL CAUSse mettre de
tra-vers. 斜着身子. ¶
ɯ-stu kɤ-ɤmdzɯ, ma-nɯ-tɯ-ʑɣɤsɤjɤr ʑo你坐直,不要斜着坐
¶
ɯʑo tɤ-ŋke tɕe, ɲɯ-ʑɣɤsɤjɤr ʑo ɲɯ-ŋu
他
走路的时候是斜着身子的
ajŋgɯɣ
vs. courbé. 弯着. ¶
ɯ-phoŋbuɲɯ-ɤjŋgɯɣ
他的身子是弯着的 【参考】
azgrɯ
【参考】
ajʁuajpomxtshɯm
vs. dir :
thɯ-d’une
grosseur inégale. 粗细不一. ¶
tɤ-ri ɲɯ-ɤjpomxtshɯm线 有 一 头 粗 另 一 头 细
¶
thɯ-ajpomxtshɯm变得粗细不一了
■
sɤjpomxtshɯmvt. dir :
thɯ-¶
chɤ-sɤjpomxtshɯm-a我 弄 得 不 粗 细 不 一 了
【参考】
jpum【参考】
xtshɯm【参
考】
jpumxtshɯmajʁu
vi. dir :
tɤ-;
nɯ-courbé. 弯(路、植
物、人的四肢等)
. ¶
ki si ki ɲɯ-ɤjʁu这
棵树是弯的
¶
kɯki dianxian ki ɲɯ-ɤjʁu这根电线是弯的
¶
kɯki laʁjɯɣ ki kutɕupɯ-ata tɕe to-k-ɤjʁu-ci
这根棍子放在这
里就变弯了
¶
romɲa kutɕu pɯ-ata riɲɤ-k-ɤjʁu-ci
梁放在这里就变弯了 【参考】
amɤʁu
■
sɤjʁuvt. dir :
tɤ-courber. 弄弯. ¶
ɯ-mi ki kɯ-fse to-sɤjʁu他这样弓了腿
¶
sita-sɤjʁu
他把木头弄弯了
¶
ɕom ta-sɤjʁu他
把铁弄弯了 【同义词】
kɤɣ.
ajtshi
【参考】
jtshiajtɯ
vi. dir :
tɤ-s’accumuler. 累积. ¶
tɯ-ci nɯ tɤ-ajtɯ水积起来了
¶
scoz nɯtɤ-rʑaʁ kɯ-rɲɟi tu-kɯ-stu pjɯ́-wɣ-βzjoz tɕe, ku-ojtɯ kɯ-ra ɕti
文化知识是要长期积累
起来的
¶
laχtɕha khro to-k-ɤjtɯ-ci积累了
ajχoʁ
akhrɤla
很多东西
¶
kɤ-ndza mɯma ajtɯ除了食
物,什么都可以积累
■
sɤjtɯvt. dir :
tɤ-accumuler. 积 攒.
¶
staχpɯ tɤ-nɯrdoʁ-a, tɤ-sɤjtɯ-t-a我把
豌 豆 捡 了 , 积 攒 起 来 了
¶
a-zda ra kɯnɯ-kɤ-mbi ra tɤ-nɯ-ndza-nɯ, aʑo
nɯ-nɯ-sɤjtɯ-t-a
我的伙计们自己吃别人给的东
西,我就全部积攒起来了
¶
stoʁtɤ-sɤjtɯ-t-a
我攒了胡豆
¶
tɯ-ci tɤ-sɤjtɯ-t-a我积累
了水
¶
kɤ-ndza tɤ-sɤjtɯ-t-a我积累了食物
■
ɣɤjtɯvi. s’accumuler vite, facilement.
容易积累
. ¶
laχtɕha ra ɯ-grɤl kɯ-mema-tɤ́-wɣ-ntɕhoz tɕe, tɕe ɣɤjtɯ
东西不要乱
用 , 就 积 得 起 来
kɯ-ɤjtɯ kɯ-mbat,kɤ-sɤjtɯ kɯ-ɣɤji
【参考】
ndɯ2ajχoʁ
vi. dir :
kɤ-avoir le ventre plat.
肚子瘪
. ¶
ɯ-xtu ko-k-ɤjχoʁ-ci他肚子瘪了
¶
tɤ-fkɯm nɯ ɲɯ-ɤjχoʁ口袋是瘪的 【参
考】
ɲchoʁakarɯ
n. origan. 牛至. ¶
akarɯ nɯ sɯ-jno kɯ-xtɕi ci ŋu, ɯ-ru kɯ-xtshɯ-xtshɯm kɯ-ɣɯrni ci ŋu, ʁnɯ-tɣa jamar ma mɤ-mbro, ɯ-jwaʁ kɯ-ɤrtɯm, kɯ-rɲɟi tsa ci ŋu, di mnɤm, mɯntoʁ kɣɯrni ɯ-ŋgɯ wɣrum tsa ci ŋu, ɯ-zrɤm kɯ-xtɕɯ-xtɕi ma me, ɯʑo smɤn ɯ-ŋgɯ kɤ-lɤtɲɯ-sna.
牛至是一种小型植物,茎很细,
呈 红 色 , 只 有 约 两 拃 高 , 有 椭 圆 形 小
叶,花红里透白,有香味,根很小。可
入药。
akɤlɤt
vi. dir :
thɯ-;
nɯ-se détacher.
分裂;脱掉
. ¶
ɯ-rpaʁ chɤ-k-ɤkɤlɤt-ci他
肩膀脱臼了
¶
tɯ-jaʁ ɯ-βzɯr nɯ tɕu “hu”tu-kɯ-ti qhe tɕe sporɟɤlɯla ɯ-taʁ tú-wɣ-lɤt qhe tɕe a-pɯ-tɯɣ ʑo qhe tɕe ɯʑo ɲɯ-ɤkɤlɤt ɲɯ-ŋu
在手边 “ 呒呒 ” 地吹一下
的时候,呼出的气如果吹到四脚蛇的尾
巴上,尾巴就会脱节
¶
qaʁ nɯ ɯ-jɯcho-χɕoʁ qhe tɕe ɲɯ-ɤkɤlɤt ɕti
他拿锄头的把
子抽了一下就脱落了
¶
nɤ-ŋga kɤ-tʂɯβ ma akɤlɤt ɲɯ-ŋu你把衣服补一下,不然
就会脱成两半
■
sɤkɤlɤtvt. dir :
nɯ-;
pɯ-séparer. 分
开 ; 断 裂 ( 分 成 两 截 )
. ¶
nɤki laχtɕ-ha nɯ ma-pɯ-tɯ-sɤkɤlɤt你不要把那个
东 西 弄 断
¶
rtɤltɕaʁ ci pjɤ-rtɤβ tɕe ɲɤ-sɤkɤlɤt他打了马鞭子把他们俩分开了
¶
sporɟɤlɯla nɯ-sɤkɤlat-a我把四脚蛇弄脱
节了
akɤmtɕoʁ
vs.
INCORPdir :
lɤ-poin-tu (sur le sommet). (顶部、尖头)很
尖
. ¶
ɯ-ku ɲɯ-ɤkɤmtɕoʁ尖头很尖
¶
lo-k-ɤkɤmtɕoʁ-ci
(用了很久),顶部就变得
很尖
¶
mbrɯtɕɯ ɲɤ-sa tɕelo-k-ɤkɤmtɕoʁ-ci
刀子磨损后,顶部变得很尖 【参考】
tɯ-ku
【参考】
amtɕoʁakɤtɕɤβ
vs. dir :
nɯ-être croisé. 交叉.
■
sɤkɤtɕɤβvt. dir :
nɯ-croiser. ¶
jiʑo kɯrɯ ɣɯ ji-ŋga nɯ naŋma cho ɯ-pɕima ɲɯ́-wɣ-sɤkɤtɕɤβ ra我们藏装穿的
时候要两边交错着 【参考】
aqɤtʂhaakhar
vi. dir :
lɤ-;
pɯ-se mettre autour.
围 着 ( 坐 、 站 )
. ¶
ɲɯ-rɯndzɤtshi-nɯpjɤ-k-ɤkhar-nɯ-ci
他们围着吃饭了 【参
考】
sɤkhar【参考】
nɤkharakhɤɟor
vs. ni rond ni carré. 不圆不方.
【同义词】
amkhɤrju.
akhɤzŋga
vi. dir :
nɯ-;
jɤ-crier. 喊.
¶
atu tɯrme ci ɣɤʑu ɲɯ-ɤkhɤzŋga上头有
个人在喊
¶
staʁthɤr ɲɤ-k-ɤkhɤzŋga-ci斯
达塔尔喊了 【参考】
akhu【参考】
nɤ-khɤzŋga
akhi
intj. exprime que le locuteur estime
avoir de la chance. 表示自己很幸运. ¶
akhi ma pɯ-ŋgrɯ !
很幸运,成功了
akhra
vi.
DENOMdir :
tɤ-bariolé. 花
的(颜色);有花纹的
. ¶
jiɕqha tɯ-ŋganɯ ɲɯ-ɤkhra
这件衣服是花的
¶
jiɕqhanɯŋa nɯ kɯ-ɤkhra ɲɯ-ŋu
这头牛是花的
¶
ɯ-rŋa to-k-ɤkhra-ci他脸花了
¶
ɯ-skhrɯmɯ́j-βdi tɕe ɯ-rŋa to-k-ɤkhra-ci