Kas nosaka izmaiņas personīgajos maksājumos?

Nacionālo veselības kontu dati rāda, ka personīgo maksājumu daļa kopējos veselības aprūpes izdevumos Latvijā ir viena no augstākajām ES valstu starpā (13. attēls). Augstāka šo maksājumu daļa 2015. gadā bija vēl tikai Bulgārijā un Kiprā (WHO, 2018).

12. attēls. Izdevumi par veselības aprūpi uz vienu iedzīvotāju gadā pa aprūpes veidiem

2008

2010 2013 2009

Diagnostiskie izmeklējumi

€9 €6 €11 €6 €22 €79

€5 €7 €12 €6 €19 €75

€6 €8 €12 €7 €14 €76

€6 €9 €12 €16 €20 €94

Medicīnas preces

Ambulatorā aprūpe

Aprūpe stacionārā

Zobu aprūpe

Zāles

Piezīme: diagnostiskie izmeklējumi ietver citus vidējā medicīnas personāla pakalpojumus;

medicīnas preces papildus zālēm ietver arī citas medicīnas preces un ierīces.

Avots: autori, pamatojoties uz

mājsaimniecības budžetu apsekojumu datiem.

Personīgo maksājumu daļa kopējos izdevumos par veselības aprūpi Latvijā 2010. un 2011. gadā saruka tāpēc, ka valsts izdevumi par veselību uz vienu iedzīvotāju šai laikā pieauga un personīgie maksājumi uz iedzīvotāju samazinājās (14. attēls). Valsts izdevumi par veselības aprūpi uz vienu iedzīvotāju strauji pieauga pirmskrīzes gados, bet 2008. gadā sāka samazināties, ekonomiskajam stāvoklim pasliktinoties, un kritums turpinājās 2009. un 2010. gadā. Valsts izdevumi no jauna pieauga 2011.

gadā, bet līdz 2015. gadam pirmskrīzes līmenis netika sasniegts.

13. attēls. Personīgie maksājumi kā kopējo veselības izdevumu daļa, 2004 – 2005

14. attēls. Izdevumi par veselību uz vienu iedzīvotāju pēc finansēšanas veida, 2004 – 2005

Latvija

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Kopējie izdevumi veselības aprūpei (%)2010.gada NVV-ās uz vienu iedzīvotāju

Piezīmes: ES13 = dalībvalstis, kas pievienojās ES pēc 2004. gada 30. Aprīļa. ES15 = ES dalībvalstis laikā no 1995. gada 1. janvāra līdz 2004. gada 30. Aprīlim. ES28 = ES dalībvalstis kopš 2013. gada 1. Jūlija. Skaitļi raksturo aktuālos izdevumus par veselības aprūpi. Ar lielāka diametra apļiem apzīmēti gadi, par kuriem veikta finansiālās aizsardzības analīze.

Avots: WHO (2018)

Piezīmes.: NVV = nacionālās valūtas vienība.

PPM = pacientu personīgie maksājumi

“no kabatas”. BVA = brīvprātīgā veselības apdrošināšana. Valsts sektora izdevumos ieskaitāmi visi izdevumi, kas izriet no obligātajiem finansēšanas mehānismiem.

Skaitļi raksturo aktuālos izdevumus par veselības aprūpi. Ar lielāka diametra apļiem apzīmēti gadi, par kuriem veikta finansiālās aizsardzības analīze.

Vēl viens faktors, kura rezultātā pieauga pacientu personīgie maksājumi, bija krasais veselības aprūpes izmaksu palielinājums 2008. un 2009. gadā.

Pirms krīzes, 2008. gadā, cenas, salīdzinot ar 2007. gadu, palielinājās par 13,4 % (5. tabula); 2009. gadā tās pieauga vēl par 17,8 %. Tādējādi šajos 2 gados vidējais cenu pieaugums par veselības aprūpi bija 34 %, un vidējās cenas par aprūpi stacionārā divkāršojās. Iedzīvotāji, kas par šiem pakalpojumiem maksāja paši, šo pieaugumu izjuta.

Visbeidzot pieauga līdzmaksājumi par vairākiem pakalpojumiem, piemēram, 2009. gadā ievērojami palielināja līdzmaksājumus par uzturēšanos stacionārā, kaut arī pēc tam – 2010. un 2015. gadā – tos samazināja (3. tabula).

4.4 Kopsavilkums

Mājsaimniecību budžetu apsekojumu dati liek domāt, ka personīgie maksājumi par veselības aprūpi Latvijā veido lielu mājsaimniecību

izdevumu daļu. Šī daļa 2013. gadā Latvijā bija tuvu 7 %, turpretim Igaunijā un Lietuvā 2012. gadā tā bija 4 %.

Galvenais personīgo maksājumu pieauguma faktors visās ienākumu grupās visus gadus bija personīgie maksājumi par ambulatorajai

ārstēšanai nepieciešamajām zālēm, un šo izdevumu īpatsvars personīgajos maksājumos bija augstāks mazāk nodrošinātajās kvintilēs. Pēc 2009. gada palielinājās ambulatorās un stacionārās aprūpes pakalpojumu īpatsvars personīgajos maksājumos, jo īpaši turīgākajās mājsaimniecībās.

Kopumā personīgie maksājumi 2013. gadā bija augstāki nekā 2008.

gadā gan nominālā izteiksmē, gan arī kā mājsaimniecības budžeta daļa, neskatoties uz to, ka 2009. un 2010. gadā mājsaimniecību skaits, kas veica personīgos maksājumus, samazinājās. Laika gaitā tendence visās kvintilēs nav bijusi vienāda – personīgie maksājumi par veselības aprūpi mazāk nodrošināto iedzīvotāju kvintilēs un to nabadzīgāko mājsaimniecību daļa, kas pašas neko nemaksāja par veselības aprūpi, 2009. un 2010. gadā samazinājās, no jauna pieaugot 2013. gadā; tajā pašā laikā personīgie maksājumi par veselības aprūpi turīgāko kvintilēs laika gaitā turpināja palielināties.

Personīgo maksājumu samazināšanos mazāk nodrošinātajās

mājsaimniecībās var skaidrot ar 2009. gadā pieņemtajām politiskajām

5. tabula Izmaiņas veselības aprūpes tarifos (procentos pret iepriekšējo gadu) Avots: Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (2018)

2008 2009 2010 2011 2012 2013

Veselības aprūpe 13.4 17.8 0.1 –2.6 0.4 1.3

Medicīnas preces 7.3 12.2 2.0 –4.2 0.0 1.4

Ambulatorie pakalpojumi 28.3 17.1 –4.5 0.7 1.0 0.8

Stacionāra pakalpojumi 3.0 99.6 1.4 0.7 1.4 2.0

nostādnēm par visnabadzīgāko mājsaimniecību atbrīvošanu no līdzmaksājumiem un šī atbrīvojuma plašāku attiecināšanu uz citām

mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem laikā no 2010. līdz 2012. gadam.

Iedzīvotāju atbildes turpretim liecina par neapmierināto vajadzību pieaugumu pēc medicīnas un zobārstniecības pakalpojumiem, sākot no 2010. gada. Pēc 2009. gada nevienlīdzība neapmierināto vajadzību ziņā pēc veselības un zobārstniecības pakalpojumiem, kas bija sākusi mazināties, ievērojami pieauga un ir viena no krasākajām ES.

Netieši pierādījumi par neoficiālo maksājumu apjomu Latvijā liek domāt, ka tos galvenokārt maksā rindu apiešanai.

Nacionālo veselības kontu dati rāda, ka personīgo maksājumu daļa kopējos veselības aprūpes izdevumos Latvijā pastāvīgi ir viena no augstākajām ES.

Tā samazinājās 2010. un 2011. gadā, palielinoties valsts izdevumiem par veselības aprūpi, bet 2013. gadā no jauna atgriezās pirmskrīzes līmenī (38 %) un 2015. gadā sasniedza 42 %.